Lai arī kāds bezpriģels ir krievu estrāde Jaunajā Vilnī, Galkina joki par viņiem ir rēcīgi tikuntā.
RT @AquaVillaSPA: Laimē Kerastase Soleil matu kopšanas kosmētikas komplektu 48.00 Ls vērtībā. RT šo ziņu un seko! #konkurss http://t.co/ …
Tā kā uzraksts uz manām biksēm vēsta 158 cm jeb 13 gadus veciem bērniem, šodien no mājas ārā neiešu. MK rīkojums tomēr
Jāsāk spēlēt iepirkšanās spēlīte facebookā vai jāatrod sponsori, citādi mans šopaholisms pavisam izslaucīs bankas kontu
Tiem, kam patīk seriāli, kas neizraisa atkarību, bet var šad tad paskatīties, lai pasmietos - “Modern family”
Cik neforši ir dzīvot pirmajā stāvā, kad visiem koju iemītniekiem maina ledusskapjus un troksnis tāds kā ostā?
Oslo
Oslo
Norvēģijas galvaspilsēta, kura salīdzinot ar citām Skandināvijas pilsētām ir relatīvi neliela (600 000 iedzīvotāju) sevī apvieno kā urban motīvus, tā arī reljefa un fjordu veidotos dabas skatus, jo vien 20 minūšu braucienā no centra atrodies pavisam citā, cilvēka neskartā vietā. Askētiskā manierē veidotās ēkas mijas ar futūristiskām, tiesa gan jūgendstilu un citus klasiskus veidojumus šeit neatradīsit. Klimats ļoti līdzīgs Liepājai – vējains, ne pārāk daudz grādu zem nulles un ir arī visai daudz saulainu dienu. Sniegs pilsētā nav pārāk daudz, tomēr ietves klāj 2-3 cm bieza ne ar ko nenokaisīta ledus kārta, un šeit tas ir pilnīgi normāli. Pilsētā ir ļoti labi attīstīts sabiedriskā transporta tīkls (autobusi, tramvaji, metro, prāmji), bet centā visur var nokļūt ar kājām un pilsēta ir arī draudzīga velosipēdistiem.
Oslo būs manas mājas nākošos 5 mēnešus, kur, pateicoties Eiropas Savienībai, spodrināšu inteliģenci ERASMUS apmaiņas programmā.
Skola
Pavasara semestri pavadīšu Oslo University College (Høgskolen i Oslo) - universitātē, kas vairāk tendēta uz profesionālām bakalaura studiju programmām. Universitātē pretēji Latvijas praksei ir ļoti daudz +25/30 gadu vecu bakalaura studentu, jo norvēģi nesteidzas ar augstākās izglītības iegūšanu. Mūsu fakultāte ir ļoti moderna un jauka māja un šeit apgūstu 4 priekšmetus – International Finance, International Legal Relations, Leadership & HR management, kā arī norvēģu valodu, pārsvarā visus ar citiem apmaiņas studentiem. No LU šī universitāte noteikti atšķiras ar mācīšanas metodēm, jo vairāk jādara pašam un jālasa pirms lekcijas, citādi esi pazudis. Lekciju garums ir 3 stundas, bet parasti tās veido 3x 45 minūšu garas lekcijas ar nelieliem pārtraukumiem. Ticiet man, mēs varam justies ļoti laimīgi, ka grāmatas nodrošina bibliotēka, jo šeit tādas privilēģijas nav un viss jāiegādājas pašam. Skolā atrodas bibliotēka un vairākas datorklases, kurās studenti var arī bez maksas drukāt izdales materiālus (450 lpp kvota semestrim), kā arī īpašas klusas studiju telpas, kuras var rezervēt, piemēram, grupu darbu izstrādei. Eksāmenus šeit uztver ļoti nopietni – 5 kredītpunktu priekšmeta beigās ir 4 h eksāmens, bet 10 kredītpunktu priekšmetam – 5 h rakstisks eksāmens, kuru labo pasniedzējs un neitrāls labotājs, gandrīz kā CE.
Norvēģi
Oslo ir multikulturāla pilsēta – imigranti sastāda teju trešo daļu no kopējā iedzīvotāju skaita – tomēr etniskie norvēģi kā jau visas ziemeļu tautas nedaudz rezervēti, tomēr ļoti draudzīgi un izpalīdzīgāki par vidējo skaudīgo latvieti, un visi runā tekošā angļu valodā. Katru sestdienu un svētdienu metro stacijās, pilsētā, citviet sabiedriskajā transportā var redzēt ļoti daudz cilvēku slēpošanas tērpos ar ekipējumu rokās, kas man Liepāja dzīvojot nav pārāk ierasts skats. Šķiet, apgalvojums, ka viņi piedzimst ar slēpēm kājās ir patiess. Vidējais norvēģis ir arī nejūtīgs pret aukstumu – tikai retais pie -5 grādiem apkārt staigā uzvilcis cepuri. Jaunākā norvēģu paaudze spēcīgi seko stila tendencēm - visi nēsā (vai vismaz vēlas) Canada Goose vējjakas, meitenes lieto neprātīgi daudz kosmētikas, bet puiši pievērš uzmanību ārējam izskatam daudz vairāk kā vidējais latvietis 19 - 25 gadu vecumā. Vismazākie norvēģi ratos tiek iepakoti biezos vilnas guļammaisos.
Cenas/iepirkšanās
Pateicoties naftas ieguvei, pārstādei un tirgošanai, norvēģi ir pārtikusi nācija, līdz ar to Oslo pēdējo desmitgadi ierindojas top3 pasaules dārgāko pilsētu topā un pēdējos 2 gadus atrodas tā galvgalī. Nevaru nepiekrist – jau kopš pirmās reizes, kad dodos iegādāties pārtiku notrīc sirds, jo vidēji viss ir 3-4x dārgāks kā Latvijā. Salīdzināšanai – litrs piena veikalā maksā 1,44 Ls, bet alus 0.5l vidēji 2-2,5 Ls, par bāriem nemaz nerunājot. Veikalā dominē double digit cenas un gandrīz neko nevar nopirkt lētāk par 10 NOK.
Puisis no Parīzes (!) pat teica, ka šeit esot neprātīgi dārgi, arī citi apmaiņas studenti par to vien sūdzas, un mierina viens otru ar radošiem padomiem, kā to pārvarēt. Pēc 3 nedēļām lēnām esmu iemācījusies, kuros veikalos kādās dienās iepirkties un kā ietaupīt. Dodoties uz šejieni jārēķinās ar lielākiem izdevumiem kā ES valstīs, bet pats galvenais, nerēķināt ekvivalento summu latos.
Vērts pamēģināt ziemā
Oslo apkārtne ir ideāla vieta, lai baudītu ziemas priekus – tuvējie meži ir radīti distanču slēpošanai, kā arī ir jaukas kalnu slēpošanas/ snovborda trases ar ideālu skatu uz pilsētu (studentiem katru piektdienu pieejamas 50% atlaides) – vien 25 minūtes ar metro (1.līnija).
Slēpotnepratējiem iesaku Sledding, kas būtībā ir braukšana ar ragaviņām pieaugušajiem. Netālu no Holmenkollenas slēpošanas kompleksa ir izveidota īpaša trase, kurā ar iznomātām ragaviņām (vienkāršotas kamaniņas ar kādām Rubenis pa Siguldas trasi mauc) var doties 15 minūšu nobraucienā lejā pa kalnu un atpakaļ augšā ar metro (tā kaut visu dienu). Ātrums, skats un pats process ir neaprakstāms, un Bernāti nestāv ne tuvu. Ticiet man – pat cienījama vecuma mammas un tēti ar sajūsmas saucieniem priecājas par šo pasākumu.
